politonāls
"Politonāls" nozīmē "daudztonisks" — mūzikas termins, kas apzīmē vairāku neatkarīgu melodiju vai toņu līdzskaņu vienlaicīgu lietošanu.
Īss skaidrojums:
Tas ir mūzikas stils, kurā vienlaikus skan divas vai vairākas melodijas, kas ir harmoniski neatkarīgas, bet kopā veido vienotu skanējumu. Atšķiras no harmonijas (akordu secības) ar melodiju daudzveidību.
Piemēri:
1. J. S. Bacha fugas — klasisks politonālisma piemērs, kur vairākas melodijas (tēmas) pārklājas un mijiedarbojas.
2. Igora Stravinska darbi (piemēram, "Svētās pavasara") — modernajā mūzikā izmanto politonālismu, lai radītu sarežģītu un dinamisku skanējumu.
3. Džeza improvizācijas — bieži vien vairāki instrumenti vienlaikus spēlē atšķirīgas melodiskās līnijas, veidojot politonālu tekstūru.
Papildus:
Termins bieži lietots arī citās mākslas jomās (literatūrā, tēlotājmākslā) kā metafora, lai apzīmētu vairāku nozīmju vai struktūru līdzās pastāvēšanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.