politonalitāte

Politonalitāte nozīmē vairāku tonalitāšu (atskaņu toņu, piemēram, C-dur un G-dur) vienlaicīgu lietojumu mūzikas gabalā. Tā ir politekstūras (daudztekstūras) veids, kurā dažādas melodijas vai akordi pieder atšķirīgām toņkārtām.

Īsumā: Vairāku toņkārtu kombinācija vienā mūzikas gabalā.

Piemēri:
1. Igora Stravinska ballets "Svētā pavasara" — politonalitāti bieži izmanto, lai radītu disonansi un arhaisku, rituālu atmosfēru.
2. Džeila Gēršvina "Rapsodija zilā tonī" — dažās vietās var dzirdēt vairāku toņkārtu sakrustošanos, radot džeza un klasiskās mūzikas sajaukumu.
3. Dariusa Milhā "Skapēna blēdības" — satur politonālus akordus, kas rada ironisku, asu skanējumu.

Atšķirība no atonalitātes: Politonalitāte saglabā tonalās centra sajūtu katrā lietotajā toņkārtā, savukārt atonalitātē skaņas nav organizētas ap vienu centrālo toni.

Įrašas
Paaiškinimas	Politonalitāte nozīmē vairāku tonalitāšu (atskaņu toņu, piemēram, C-dur un G-dur) vienlaicīgu lietojumu mūzikas gabalā. Tā ir politekstūras (daudztekstūras) veids, kurā dažādas melodijas vai akordi pieder atšķirīgām toņkārtām. Īsumā: Vairāku toņkārtu kombinācija vienā mūzikas gabalā. Piemēri: 1. Igora Stravinska ballets "Svētā pavasara" — politonalitāti bieži izmanto, lai radītu disonansi un arhaisku, rituālu atmosfēru. 2. Džeila Gēršvina "Rapsodija zilā tonī" — dažās vietās var dzirdēt vairāku toņkārtu sakrustošanos, radot džeza un klasiskās mūzikas sajaukumu. 3. Dariusa Milhā "Skapēna blēdības" — satur politonālus akordus, kas rada ironisku, asu skanējumu. Atšķirība no atonalitātes: Politonalitāte saglabā tonalās centra sajūtu katrā lietotajā toņkārtā, savukārt atonalitātē skaņas nav organizētas ap vienu centrālo toni.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.