Poligonometrija (no grieķu: poly — ‘daudz’, gonia — ‘leņķis’, metron — ‘mērījums’) ir matemātikas nozare, kas pēta daudzstūru (poligonu) elementu — malu, leņķu, laukumu — aprēķināšanas metodes, izmantojot trigonometrijas palīdzību.
Tās pamatā ir trigonometrisko funkciju pielietošana daudzstūru uzdevumu risināšanā.
Galvenās jomas poligonometrijā:
1. Daudzstūru ierakstīšana/ierobežošana riņķim — aprēķini ar ierakstītiem vai apvilktiem riņķiem.
2. Regulāru daudzstūru īpašības — malu, leņķu, apotēmu formulas.
3. Daudzstūru laukuma aprēķins — sadalīšana trijstūros, izmantojot sinusu likumu vai kosinusu likumu.
4. Ģeodēzija un mērniecība — zemes gabalu, laukumu mērīšana.
Piemēri:
1. Regulāra sešstūra (heksagona) mala un laukums
Ja regulāram sešstūrim ir ierakstīts riņķis ar rādiusu \( r \), tad:
- Mala: \( a = \frac{2r}{\sqrt{3}} \) (var iegūt no taisnleņķa trijstūra ar leņķi \( 30^\circ \)).
- Laukums: \( S = \frac{3\sqrt{3}}{2} a^2 \).
2. Daudzstūra laukums, ja zināmas malas un leņķi
Ja četrstūrim \( ABCD \) ir zināmas visas malas un viens leņķis (piemēram, leņķis \( \alpha \) starp malām \( AB \) un \( BC \)), laukumu var aprēķināt, sadalot to divos trijstūros un izmantojot formulu:
\[
S = \frac{1}{2} \cdot AB \cdot BC \cdot \sin(\alpha) + \frac{1}{2} \cdot CD \cdot DA \cdot \sin(\gamma)
\]
(kur \( \gamma \) ir leņķis starp \( CD \) un \( DA \)).
3. Apvilktā riņķa rādiusa noteikšana
Regulāram \( n \)-stūrim ar malu \( a \), apvilktā riņķa rādiusu \( R \) dod:
\[
R = \frac{a}{2 \sin\left(\frac{180^\circ}{n}\right)}.
\]
Piemēram, kvadrātam (\( n=4 \)): \( R = \frac{a}{2 \sin(45^\circ)} = \frac{a}{\sqrt{2}} \).
Īsumā:
Poligonometrija apvieno daudzstūru ģeometriju un trigonometriju, lai atrisinātu uzdevumus, kas saistīti ar malu, leņķu, diagonāļu un laukumu aprēķiniem.
Tā ir noderīga arhitektūrā, ģeodēzijā, datorgrafikā un tehnisko konstrukciju projektēšanā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.