"Polifonija" nozīme īsumā:
Tas ir daudzbalsīgums mūzikā vai literatūrā, kur vairākas neatkarīgas līnijas (balsis, tēli, perspektīvas) pastāv vienlaicīgi, veidojot sarežģītu un daudzslāņainu veselumu.
Piemēri:
1. Mūzikā — J. S. Baha fugas, kur vairākas melodijas plūst vienlaikus, papildinot viena otru.
2. Literatūrā — F. Dostojevska romāni (piemēram, "Noziegums un sods"), kur dažādu varoņu iekšējās balsis un pasaules uzskati mijiedarbojas, neradot viennozīmīgu autoritatīvu skatījumu.
3. Kultūras teorijā — Mihaila Bahtina ideja par "polifonisku romānu", kurā autora balse ne dominē pār varoņu daudzveidīgajām "balsīm".
Īsāk: Polifonija ir daudzveidības un daudzbalsības princips, kas uzsver dialoga un daudzslāņainības nozīmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.