polabi
"Polabi" ir vairākas nozīmes, kas saistītas ar slāvu tautām un valodu:
1. Vēsturiskā nozīme:
- Polabi bija rietumslāvu cilts, kas līdz 18. gadsimtam dzīvoja tagadējās Vācijas ziemeļaustrumos (Elbas upes apkārtnē). Viņu valoda (polabu valoda) ir izmirusi.
2. Valodnieciskā nozīme:
- Polabu valoda – izmirusi rietumslāvu valoda, kas radniecīga poļu un kašubu valodām. Pēdējie runātāji 18. gadsimtā asimilējās vācu vidē.
3. Mūsdienu lietojums:
- Polabi var apzīmēt arī mūsdienu poļu valodu (kā poļu valodas nosaukumu citās valodās, piemēram, franču valodā polabe).
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks:
"Polabi kā tauta pakāpeniski pazuda pēc Vācijas kolonizācijas."
2. Valodniecisks:
"Polabu valodā bija daudz aizguvumu no vācu valodas."
3. Mūsdienu konteksts (reti):
"Grāmatā par slāvu valodām minēts arī polabu dialekts."
Īsumā: "Polabi" galvenokārt attiecas uz vēsturisku slāvu tautu un to valodu, kas pazuda ap 18. gadsimtu, bet dažreiz tiek lietots kā sinonims poļu valodai.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.