"Pļurkšķēt" ir skaņas darbības vārds (izteiksmīgs verbs), kas apzīmē klusu, mitru, šļakatainu skaņu, kas rodas, piemēram, kājām staigājot pa dubļiem, slapju zāli, purvu vai mitru augsni.
Piemēri:
1. "Pēc lietus mežā pļurkšķēja kājas pa slapjo sūnaju."
(Pēc lietus mežā kājas radīja mitru šļakatāšanas skaņu, iet pa slapjo sūnu.)
2. "Viņš pļurkšķēja cauri purvam, meklējot pazudušo suni."
(Viņš šļakstījās cauri purvam, radot mitru skaņu.)
3. "Lietus lāsas pļurkšķēja pa lapām."
(Lietus lāses nokrita uz lapām ar šļakatājošu skaņu.)
Sinonīmi: šļakstēt, čurkstēt, blukšķēt (līdzīgas mitras skaņas).
Lietojums: Bieži aprakstos par dabu, laikapstākļiem vai kustību mitrā vidē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.