pliukšķis
"Pliukšķis" ir skaņvārds (onomatopēja), kas apzīmē īsu, asu skaņu, kas rodas, kad kaut ko mitru saspiež, nospiež vai izspiež no tā šķidrumu.
Piemēri lietojumam:
1. Dabā/ikdienā:
- Ejot pa mitru purvu, zem kājām pliukšķ atskanēja dubļi.
- No saspiestās sūkļa pliukšķ izšļakstījās ūdens.
2. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
- Kad viņš uzkāpa uz gala, visa ideja pliukšķ — izgaisa kā burbulis.
- Mēģinājums izdarīt iespaidu beidzās ar pliukšķi — neviens nepievērsa uzmanību.
Sinonīmi: "šļaksts", "čirkstis" (līdzīgas mitras skaņas).
Lietojums: Bieži vien atkārtojas — "pliukšķ-šķ-šķ" vai "pliukš- plaukš", lai attēlotu vairākas skaņas pēc kārtas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.