"Plaucējums" latviešu valodā nozīmē spēcīgu, nepārtrauktu un skaļu smieklu lēcienu — tas ir, smiekli, kas pārņem cilvēku un izpaužas kā smiekli ar lēcieniem, bieži vien ar asarām acīs vai pat vēderā sāpēm.
Īsumā: smiekli lēcienos; pārņemoši, skaļi smiekli.
Piemēri:
1. Sarunā:
"Viņa stāsts bija tik smieklīgs, ka mēs visi iesprūdām nevaldāmā plaucējumā."
2. Rakstītā tekstā:
"Bērni dzirdēja joku un aizrāvās ar skaļu plaucējumu, līdz asaras tecēja pa vaigiem."
3. Tuvs sinonīms:
"Viņš smējās ar tādu plaucējumu, ka sāka sāpēt vēders."
(Salīdzini ar "smiekli lēcienos", "nevaldāmi smiekli", "hohoti").
Plaucējums bieži lietots, lai aprakstītu spontānus, pārņemošus smieklus, kas parasti rodas no īpaši smieklīga situācija vai joka.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.