piroelektriķe
Piroelektriķe (no grieķu valodas: pyr — "uguns", ēlektron — "dzintars") ir materiāla īpašība, kas maina savu elektrisko polarizāciju (radot elektrisko spriegumu) temperatūras izmaiņu rezultātā. Tas nozīmē, ka, karsējot vai atdzesējot piroelektrisku materiālu, tā virsmā parādās elektriskie lādiņi.
Piemēri:
1. Turmalīns (dabīgs minerals) — viens no pirmajiem atklātajiem piroelektriskiem materiāliem. Karsējot, tā pretējās galotnēs rodas pretēju zīmju lādiņi.
2. Cinksaulfīds (ZnS) un litija tantalāts (LiTaO₃) — izmanto infrasarkanajos sensoros (piemēram, kustības sensoros ugunsgrēku signalizācijā vai automātiskajos gaismas slēdžos), kas reaģē uz siltuma izmaiņām.
3. PVDF (polivinilidēna fluorīds) — polimērs, ko izmanto temperatūras sensoros vai enerģijas iegūšanai no atkritumsiltuma.
Īsumā: Piroelektriķe ļauj pārvērst temperatūras svārstības tieši elektriskā signālā bez mehāniskas kustības (atšķirībā no piķelektriskās iedarbības).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.