pirmkristiānisms
Pirmkristiānisms (angļu: Primitive Christianity) ir termins, kas apzīmē agrīnās kristietības periodu — pirmos gadsimtus pēc Jēzus dzīves, kad kristietība vēl nebija institucionalizēta, bet balstījās uz apustuļu mācībām, pirmajām kopienām un vienkāršu ticības praksi.
Galvenās iezīmes:
- Vienkāršas draudzes struktūras bez sarežģītas hierarhijas.
- Lūgšanu un brīvības sapulces mājās vai sinagogās.
- Uzsvars uz gaidīto Jēzus atgriešanos (apokaliptiskā cerība).
- Kopīga īpašuma dalīšana (piemēram, Apustuļu darbos aprakstītā).
Piemēri:
1. Jeruzalemes kopiena (Apustuļu darbi 2. nodaļa) — pirmie kristieši, kas pulcējās apustuļu vadībā, kopīgi lūdza un dalījās īpašumā.
2. Paula vēstules (piemēram, Korintiešiem) — atspoguļo agrīno draudžu izaicinājumus un vienkāršo ticības praksi pirms dogmu nostiprināšanās.
3. Katakombu kristieši — Romas periodā slepenas kopienas, kas pulcējās pazemībā, atšķirībā no vēlākās baznīcas greznības.
Termins bieži tiek lietots, lai kontrastētu vienkāršo, garīgi vērstu agrīno kristietību ar vēlāko institucionālo baznīcu ar tās rituāliem un hierarhiju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.