pilnvarotāja
"Pilnvarotājs" nozīmē persona vai organizācija, kas kādam piešķir pilnvaras (tiesības rīkoties tās vārdā). Tas ir juridisks termins, kas bieži lietots līgumos, dokumentos vai oficiālās attiecībās.
Īsumā:
Tas ir tas, kas pilnvaro (deleģē tiesības).
Piemēri:
1. Uzņēmuma kontekstā:
Uzņēmuma īpašnieks ir pilnvarotājs, kas izsaka pilnvaru savam pārstāvim noslēgt darījumu.
(Īpašnieks piešķir tiesības darbiniekam rīkoties uzņēmuma vārdā.)
2. Juridiskos dokumentos:
Līgumā par pārstāvību pilnvarotājs (piemēram, privātpersona) norāda, ka pilnvaro savu advokātu tiesiskām darbībām.
(Persona oficiāli nodrošina advokātam tiesības sevi pārstāvēt.)
3. Starptautiskās attiecībās:
Valdība kā pilnvarotājs nosūta diplomātu sarunās ar citu valsti.
(Valdība piešķir diplomātam tiesības runāt tās vārdā.)
Saistītie termini:
- Pilnvarotais – tas, kurš saņem pilnvaras (piemēram, pārstāvis, aģents).
- Pilnvara – dokuments, kas apliecina šīs tiesības.
Atšķirība no "pilnvarotā":
- Pilnvarotājs = devējs (tas, kas dod pilnvaras).
- Pilnvarotais = saņēmējs (tas, kas saņem pilnvaras).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.