pilnvarojums

"Pilnvarojums" nozīmē tiesības, atļauja vai oficiāls dokuments, kas piešķir cilvēkam vai organizācijai varu veikt noteiktas darbības vai pieņemt lēmumus cita vārdā. Tas var būt gan formāls dokuments (piemēram, notariāli apliecināts), gan arī abstraktā nozīmē — pārliecības, brīvības vai atbildības piešķiršana.

Piemēri:

1. Juridisks dokuments:
"Uzņēmuma direktors parakstīja pilnvarojumu, lai viņa pārstāvis varētu noslēgt līgumu bankā."

2. Abstrakta nozīme (pārliecība, atļauja):
"Vecāku atbalsts dod bērnam pilnvarojumu izvēlēties savu dzīves ceļu."
"Projekta vadītājs deva komandai pilnvarojumu pašiem pieņemt operatīvus lēmumus."

Sinonīmi:
- Tiesības (oficiālas)
- Atļauja
- Pārstāvība
- Mandāts (politiskā/starptautiskā kontekstā)

Įrašas
Paaiškinimas	"Pilnvarojums" nozīmē tiesības, atļauja vai oficiāls dokuments, kas piešķir cilvēkam vai organizācijai varu veikt noteiktas darbības vai pieņemt lēmumus cita vārdā. Tas var būt gan formāls dokuments (piemēram, notariāli apliecināts), gan arī abstraktā nozīmē — pārliecības, brīvības vai atbildības piešķiršana. Piemēri: 1. Juridisks dokuments: "Uzņēmuma direktors parakstīja pilnvarojumu, lai viņa pārstāvis varētu noslēgt līgumu bankā." 2. Abstrakta nozīme (pārliecība, atļauja): "Vecāku atbalsts dod bērnam pilnvarojumu izvēlēties savu dzīves ceļu." "Projekta vadītājs deva komandai pilnvarojumu pašiem pieņemt operatīvus lēmumus." Sinonīmi: - Tiesības (oficiālas) - Atļauja - Pārstāvība - Mandāts (politiskā/starptautiskā kontekstā)
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.