pilntiesīgums
"Pilntiesīgums" nozīmē pilnīgas tiesības uz kaut ko, pilnu likumisko spēju vai kompetenci rīkoties noteiktā jomā. Tas bieži attiecas uz juridiskām vai oficiālām pilnvarām.
Piemēri:
1. Valsts pārvaldē:
Pilntiesīgums var nozīmēt, ka institūcijai (piemēram, ministrijai) ir likumā noteiktas pilnas tiesības un atbildība pieņemt lēmumus konkrētā jomā (piemēram, izglītības vai veselības aprūpē).
2. Starptautiskajās attiecībās:
Valstij ir pilntiesīgums pār savu teritoriju — tā var patstāvīgi pieņemt likumus, kontrolēt robežas un veidot ārpolitiku.
3. Juridiskajos dokumentos:
Līgumā var būt noteikts, ka pusei ir pilntiesīgums pārdot īpašumu vai pārstāvēt citu personu tiesiskās darījumos.
4. Ikdienas lietojumā (retāk):
Var teikt, ka vecākiem ir pilntiesīgums izlemt par bērna izglītību, ja tas ir likumīgi nostiprināts.
Īsumā: "Pilntiesīgums" norāda uz pilnām, nepārprotamām tiesībām, ko parasti nodrošina likums, statūti vai līgums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.