pilnīgums
"Pilnīgums" nozīmē absolūtu pabeigtību, visaptverošumu, nepietrūkstamību — stāvokli, kad kaut kas ir pilnībā izpildīts, pilnībā attīstīts vai satur visu nepieciešamo.
Piemēri:
1. Darba kontekstā:
Projekta pilnīgums tika novērtēts pēc visu uzdevumu izpildes un dokumentācijas sagatavošanas.
2. Personības īpašībā:
Viņa centās pēc pilnīguma katrā sīkumā, tāpēc viņas darbi vienmēr bija nevainojami.
3. Teorijā/jēdzienā:
Filozofijā pilnīgums bieži tiek saistīts ar ideālu vai absolūtu patiesību.
4. Ikdienas lietojumā:
Grāmatas pilnīgums pārsteidza — tajā bija iekļautas visas notikumu detaļas un analīzes.
Sinonīmi: pabeigtība, pilnība, visaptverošums, nevainojamība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.