"Pīkstulis" nozīme:
Tas ir dibināts, smalks, augsts skaņas radītājs (piemēram, svilpe, svilpes ierīce, svilpošana) vai cilvēks, kas bieži sūdzas/čīkst (sarunvalodā).
Piemēri:
1. Kā ierīce/skaņa:
"Sporta tiesnesis izmantoja pīkstuli, lai pārtrauktu spēli."
"No pagalma dzirdējās asais pīkstulis – tas bija policijas auto."
2. Kā čīkstošs cilvēks (sarunvalodā):
"Nebūsi pīkstulis – mazas grūtības var pārvarēt!"
"Viņš ir īsts pīkstulis, vienmēr sūdzas par sāpēm mugurā."
Papildinformācija:
Vārds cēlies no baltu-slavu valodu pamatnes, kas saistīta ar skaņu "pīkstēt" (izdot smalku, augstu skaņu). Lietošana par cilvēku ir izteikti metaforiska un nereti ar negatīvu nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.