Pieticīgums nozīmē pārliecību, ka notikumus un dzīves gaitu nosaka liktenis, un ka cilvēks tam nevar pretoties. Tas ir uzskats, ka viss ir iepriekš noteikts un cilvēka centieni neko nevar būtiski mainīt.
Piemēri:
1. Dzīves situācijā:
"Viņš zaudēja darbu, bet izturēja to ar pilnīgu pieticīgumu, jo uzskatīja, ka tā bija liktenīga likme, un jaunās iespējas atvērsies pašas no sevis."
2. Filozofiskā kontekstā:
"Dažās reliģijās un pasaules skatījumos pieticīgums izpaužas kā pieņemšana, ka Dieva vai Visuma gribai ir jānotiek, un cilvēkam jāpakļaujas."
3. Ikdienas sarunā:
"Viņa netraucējās par eksāmenu rezultātiem, jo bija pārņemta ar pieticīgumu – ja būs lemts izturēt, tad izturēs."
Sinonīmi: liktenīgums, fatalisms, pasivitāte likteņa priekšā.
Pretējās jēdzieni: pašnoteikšanās, aktīvisms, ticība brīvai gribai.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.