pierādāmība
"Pierādāmība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē spēju kaut ko pierādīt vai pierādījuma esamību. Vārds izsaka ideju, ka kāds apgalvojums, teorija vai fakts ir tāds, ka to var pamatot ar argumentiem, pierādījumiem vai eksperimentiem.
Īsumā:
"Pierādāmība" = iespēja būt pierādītam.
Piemēri lietojumā:
1. Zinātniskā kontekstā:
"Šī hipotēze pagaidām nav pārbaudīta, taču tās pierādāmība ir teorētiski iespējama ar jauniem eksperimentiem."
(Šeit: hipotēzi varētu potenciāli pierādīt.)
2. Juridiskā kontekstā:
"Apsūdzībai trūkst pierādāmības — nav iespējams savākt pietiekamus pierādījumus, lai pierādītu vainu."
(Šeit: nav iespējas sniegt likumiski spēkā esošus pierādījumus.)
3. Diskusijā par loģiskiem apgalvojumiem:
"Matemātisku teoriju vērtību nosaka to pierādāmība un konsekvence."
(Šeit: teorijas var precīzi pierādīt, izmantojot loģiku.)
Sinonīmi: pamatojamība, apstiprināmība, verificējamība.
Pretstats: nepierādāmība, neapstiprināmība (piemēram, dogmas vai ticības).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.