pienapuika
"Pienapuika" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē zēnu, kurš palīdz piegovēt govis vai strādā pienotavā (vēsturiski — piena saimniecībā). Tas ir saliktenis no vārdiem "piens" un "puika".
Īsumā:
Tas ir vēsturisks/lauciniecisks termins zēnam, kas nodarbojās ar govju slaucšanu un piena apstrādi.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskā kontekstā:
"19. gadsimta beigās daudzos Latvijas muižās strādāja pienapuikas, kas no rīta veda govis ganītās un vakarā palīdzēja tos slaukt."
2. Mūsdienu lietojumā (metaforiski):
"Vecāki bieži jokodami sauc dēlu par pienapuiku, ja viņš vakarā palīdz iztukšot ledusskapi no piena pakām."
3. Folklora/literatūrā:
"Tautasdziesmās dažreiz min pienapuiku kā piena saimniecības palīgu, kas strādā kopā ar piena meitu."
Piezīme:
Vārds mūsdienās lietots reti, galvenokārt vēsturiskos aprakstos, folklorā vai kā daiļvārds. Tas atspoguļo lauku dzīves tradīcijas, kad bērni bija iesaistīti saimniecības darbos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.