"Piekalne" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē kalna pakājē esošu vietu, zemienes apvidu kalna vai paugura pamatnē.
Īsāk sakot: kalna pakāje vai kalna pēda.
Piemēri:
1. "Ciems atradās klusā piekalnē, no kuras paveras skats uz ieleju."
2. "Pēc ilgas kāpšanas mēs beidzot sasniedzām piekalni, kur sākās līdzenums."
Vārds bieži lietots topogrāfijā un dzejā, lai raksturotu reljefa veidojumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.