Petrogrāfija (no grieķu: petra — "klints" + graphō — "rakstu") ir ģeoloģijas nozare, kas pēta iežu sastāvu, struktūru un tekstūru, galvenokārt ar mikroskopu, analizējot plānās iežu šķēles (šlifes). Tās mērķis ir noteikt iežu veidu, to izcelsmi un veidošanās apstākļus.
Piemēri petrogrāfiskajā praksē:
1. Granīta analīze – Petrogrāfs mikroskopā identificē galvenos minerālus (kvarcs, laukšpats, plagioklāzs, biotīts), novērtē to izmēru un savstarpējo izvietojumu, lai apstiprinātu, ka iezis ir magmatiskais intruzīvais granīts.
2. Smilšakmens pētījums – Tiek pētīta graudu sastāvdaļu izcelsme (piemēram, kvarca pārpilnība var liecināt par ilgu pārnešanu un šķembu mazgāšanos), cements un poru struktūra, kas norāda uz nogulumu veidošanās vidi.
3. Metamorfā iežu diagnostika – Piemēram, slānekļa petrogrāfiskā analīze atklāj slāņainu tekstūru un minerālus (hlorīts, muskovīts), kas veidojušies zem zemas temperatūras un spiediena, raksturīgi metamorfismam.
Īsumā: Petrogrāfija ir iežu "mikroskopiska identifikācija", kas ļauj izprast to ģenēzi un īpašības, izmantojot to iekšējo uzbūvi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.