personificējums
Personifikējums ir literārs paņēmiens, kurā nedzīvām lietām, dzīvniekiem vai abstraktām jēdzieniem piešķiras cilvēka īpašības (domas, jūtas, rīcība).
Īsumā:
Tas ir metaforas veids, kas "uzdzīvina" objektu, liekot tam rīkoties kā cilvēkam.
Piemēri:
1. Daba rīkojas kā cilvēks:
"Vējš čukstēja mežā."
(Vējš fiziski nevar čukstēt — tas ir cilvēka darbība.)
2. Laiks "staigā":
"Laiks negaidīja ne mirkli."
(Laiks ir abstrakts jēdziens, bet šeit tas "iegaidīja" — cilvēka rīcība.)
3. Saules "smaida":
"Saules stars noslīdēja pāri logam."
(Saules staram nav apzinātu kustību — tas tiek animēts.)
4. Jūra "dusmojas":
"Jūra dusmojās pret krastu."
(Jūrai nav emociju — tās tiek personificētas.)
Būtība: Personifikējums padara aprakstu tēlaināku, izteiksmīgāku un emocionāli piesātinātāku. Tas bieži sastopams dzejā, pasakās un tēlainā valodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.