"Pērkoņot" nozīme:
Tas ir darbības vārds, kas apzīm pērkona negaisa laikā notiekošu dabas parādību — zibspuldzi zibēt, pērkona grāvieniem dunēt. Vārds bieži lietots, lai aprakstītu pērkona negaisa skaņas (rūkoņu) vai zibens spērienu.
Piemēri:
1. "Ārā sāka pērkoņot, un lietus lāses sāka sist pa logu."
(Ārā sāka dunēt pērkons, un lietus lāzes sita pret logu.)
2. "Vakar vakarā tik stipri pērkoņoja, ka bērni nobijās."
(Vakar vakarā tik stipri dunēja pērkons, ka bērni nobijās.)
3. "Debesis pērkoņoja, bet lietus tā arī nenolija."
(Debesīs dunēja pērkons, bet lietus tā arī nenolija.)
Papildinformācija:
Vārds "pērkoņot" ir saistīts ar seno latviešu dievu Pērkoni (pērkona, vētras un auglības dievu), tāpēc tam ir arī folklora un kultūras nokrāsa. Dažreiz lietots arī pārnestā nozīmē, piemēram, aprakstot skaļu trokšņu vai kņadu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.