pepiņš
"Pepiņš" latviešu valodā ir diminutīvs (mazinoša nozīme) no vārda "pele" — tas nozīmē mazā pele vai pelīte.
Bieži lietots:
1. Bērnu valodā vai mīļi, runājot par pelēm (īpaši mazām vai mīlīgām).
2. Folklora un pasakās — kā tēls (piemēram, pasakā "Pepiņš un Mumiņš").
3. Mīļvārdā vai izsmieklam (atkarībā no konteksta).
Piemēri:
1. "Bērni skatījās multfilmu par drosmīgo pepiņu."
(šeit — var būt pelēks tēls pasakā)
2. "Pagrabā dzīvo kāds pepiņš — naktī dzird knaibināšanu."
(sarunvalodā — maza pele)
3. "Nu ko, pepiņ, atkal izraki sēklu?"
(jokojoties par kādu, kas rīkojas kā pele)
Piezīme: Vārds reti lietots oficiālā runā, biežāk — folklora, bērnu literatūrā vai ikdienas sarunās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.