"Pelēkot" nozīme:
Darbības vārds, kas apzīmē krāsas maiņu uz pelēku vai kļūšanu pelēkam. Tas var būt gan burtiski (piemēram, mati, virsma), gan pārnestā nozīmē (noskumt, zaudēt spilgtumu).
Piemēri:
1. Burtiskā nozīme:
"Laika gaitā akmens siena sāka pelēkot no mitruma un putekļiem."
"Viņa mati lēnām pelēkoja, zaudējot jaunības spīdumu."
2. Pārnestā nozīme (kļūt neizteiksmīgam, blāvam):
"Pēc ilgām rūpēm viņa seja šķita pelēkojusi."
"Ikdiena bez pārmaiņām sāka pelēkot."
Sinonīmi: kļūt pelēkam, zaust, blāvot.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.