"Pavēlniecība" nozīmē autoritāti, varu vai tiesības dot pavēles, vadīt un kontrolēt. Tas bieži saistīts ar amata, lomas vai ietekmes spēku, kas ļauj pieņemt lēmumus un prasīt paklausību.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"Viduslaiku feodālajā sistēmā kungam bija pilnīga pavēlniecība pār saviem zemniekiem."
2. Organizācijā/darbā:
"Projektu vadītājam ir pavēlniecība pār visu komandu un resursiem."
3. Ikdienas lietojumā (pārnestā nozīmē):
"Viņš runāja ar tādu pavēlniecību, ka visi klausījās bez pretošanās."
Sinonīmi: vara, kontrole, vadība, autoritāte, dominēšana.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.