paugurainība
"Paugurainība" ir reljefa veids, kurā dominē pauguri — noapaļotas, mērenas augstuma formas, kas parasti nav augstākas par 200 metriem. Tas ir starpposms starp līdzenumu un kalnainību.
Īss skaidrojums:
Tā ir zemes virsma ar vairākiem pauguriem, kas parasti ir mīksti kontūrās, bez straujām nogāzēm vai klinšainām virsotnēm.
Piemēri:
1. Latvijas Austrumu paugurainība — plašs apvidus Latgalē un Vidzemē ar viļņotu reljefu, kurā atrodas, piemēram, Latvijas augstākais paugurs — Gaiziņkalns (312 m).
2. Čehijas Morāvijas paugurainība — vēsturisks reģions ar mēreni kalnainu reljefu, kas piemērots lauksaimniecībai un vīnkopībai.
3. Baltkrievijas paugurainība — viļņota teritorija ar daudziem ezeriem un upēm, kas veidojusies ledāja darbības rezultātā.
Lietojums teikumos:
- "Tūrists apbrīnoja paugurainības skaistumu, kur pauguri mijās ar ielejām."
- "Šī paugurainība ir ideāla pārgājieniem, jo reljefs nav pārāk nogāžains."
Sinonīmi: kalnāja, pauguraine (retāk lietots).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.