patvarībnieks
"Patvarībnieks" nozīme:
Tas ir cilvēks, kas rīkojas patvarīgi — izmanto varu, spēku vai agresiju, lai pakļautu citus, bieži vien apspiežot brīvību, ieviešot nežēlīgu kontroli vai izdarot nežēlīgus un necilvēcīgus nodarījumus. Vārds cieši saistīts ar despotismu, tirāniju un brutālu varas ļaušanos.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks konteksts:
"Vēsturnieki bieži raksturo Ivanu Bargo kā nežēlīgu patvarībnieku, kurš valdīšanas laikā izrādīja neierobežotu nežēlību pret saviem ienaidniekiem un pat sabiedrotajiem."
2. Mūsdienu politiskā analīze:
"Starptautiskās organizācijas apsūdzēja režīmu par patvarībnieku darbībām, jo tas sistemātiski apspieda opozīciju un pārkāpa cilvēktiesības."
3. Allegorisks/mākslas lietojums:
"Romānā varonis cīnās pret ļauno patvarībnieku, kurš iekarojis viņa dzimto zemi un verdzina tās iedzīvotājus."
Sinonīmi: tirāns, despots, diktators, verdzinātājs, apspiedējs.
Antonīmi: brīvības cīnītājs, demokrāts, humānists.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.