pasteļglezniecība
"Pasteļglezniecība" ir glezniecības tehnika, kurā izmanto krāsainus pasteļkrītiņus (mīkstus, cietus vai eļļas pasteles). Tas ir sauss krāsu uzklāšanas veids, kas radīt gan skicveidīgus, gan ļoti detaļainus darbus ar raksturīgu maigu, pūkainu virsmu.
Galvenās īpašības:
- Krāsas nesajauc uz paletes, bet pārklāj vai sajauč tieši uz papīra.
- Bieži izmanto speciālu raupju papīru, lai krāsa labāk noturētos.
- Darbus parasti fiksē ar speciālu laku, jo tie ir trausli un izbalē.
Piemēri:
1. Edgara Dēģa baletu gleznas – viņš pasteļu tehnikā visbiežāk attēloja baletdejotājas, izmantojot dinamiskus smērējumus un maigu krāsu pārejas.
2. Odila Redona fantastiskās kompozīcijas – viņš izmantoja pasteļus, lai radītu sapņainus, gaišus tēlus ar bagātīgu krāsu paleti.
3. Mūsdienu portretu māksla – daudzi mākslinieki pasteļus izmanto portretos, lai panāktu maigu ādas toni un dabiskas tekstūras.
Pasteļglezniecība ir īpaši populāra portretu, ainavu un dzīvnieku attēlošanā, jo ļauj ātri strādāt un sasniegt ekspresīvu krāsu intensitāti.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.