paškritiskums
Paškritiskums ir spēja objektīvi novērtēt un analizēt savas darbības, uzskatus, emocijas vai trūkumus, nevis vienkārši pieņemt tos kā dota. Tas ietver apzinātu pārdomu par sevi, savu lomu un iespējamām kļūdām.
Īsumā: Paškritiskums ir prasme rūpīgi un godīgi novērtēt sevi, lai pilnveidotos.
Piemēri:
1. Studiju situācijā:
Pēc neveiksmīga eksāmena students nevis vaino skolotāju vai "nelaimīgus jautājumus", bet gan atzīst:
"Es nepietiekami rūpīgi pārskatīju šo tēmu. Nākamreiz sākšu gatavoties agrāk un lūgšu palīdzību, ja nesapratīšu."
2. Darba vidē:
Vadītājs pēc neveiksmīga projekta saka:
"Es nepietiekami skaidri izskaidroju komandai mērķus. Nākamreiz uzmanīšu, lai visi saprotu uzdevumus, un regulāri pārbaudīšu progresu."
3. Personīgajās attiecībās:
Pēc strīda cilvēks pārdomā:
"Es pārāk strauji reaģēju, neklausījos partnera viedoklī. Vajadzētu mācīties kontrolēt emocijas un vairāk uzklausīt."
Svarīgi: Veselīgs paškritiskums atšķiras no pārmērīgas pašvainošanas — tas ir konstruktīvs, vērsts uz izaugsmi, nevis pazemošanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.