pašaizdegšanās
"Pašaizdegšanās" nozīme:
Tas ir process, kad viela, materiāls vai ķermenis aizdegas pats no sevis, bez ārēja aizdedzes avota (piemēram, dzirksteles, liesmas). Tas parasti notiek, ja materiāls uzkarst līdz pašaizdegšanās temperatūrai ķīmisku reakciju (piemēram, oksidācijas) vai bioloģisku procesu (piemēram, pūšanas) rezultātā.
Piemēri:
1. Siena vai salmi – ja salmi vai siena ir mitra un sakrāta blīvā kaudzē, tā var sākt pūt, kas rada siltumu. Ja siltums neizvadās, tas var uzkarst līdz pašaizdegšanās temperatūrai.
2. Ogles vai kokogles – ja tās netiek pareizi dzēstas un tiek uzglabātas slēgtā telpā, var notikt lēna oksidācija, kas izraisa pārkaršanu un aizdegšanos.
3. Ķīmiskās vielas – piemēram, eļļas uz auduma (eļļainas lupatas), kas saskarās ar gaisu, var oksidēties un spontāni aizdegties.
4. Atkritumu poligoni – organisko atkritumu sadalīšanās var radīt siltumu, kas, uzkrājoties, izraisa pašaizdegšanos.
Īsumā: Pašaizdegšanās ir spontāna aizdegšanās bez tieša ārēja liesmas iedarbības, ko izraisa iekšēju ķīmisku, bioloģisku vai fizikālu procesu radīts siltums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.