oksidācija
Oksidācija ir ķīmisks process, kurā viela zaudē elektronus, reaģējot ar skābekli vai citu oksidētāju. Praksē tas bieži izpaužas kā vielas savienošanās ar skābekli, bet plašākā nozīmē tas ietver jebkuru reakciju, kurā palielinās elementa oksidācijas pakāpe.
Galvenās pazīmes:
- Zaudē elektronus.
- Palielinās oksidācijas pakāpe.
- Bieži pavadīta ar siltuma vai gaismas izdalīšanos.
Piemēri:
1. Dzelzs rūsēšana:
Dzelzs (Fe) reaģē ar skābekli (O₂) un mitrumu, veidojot dzelzs oksīdu (rūsu):
\( 4Fe + 3O_2 + 6H_2O \rightarrow 4Fe(OH)_3 \)
2. Ogļu dedzināšana:
Ogles (ogleklis, C) sadedzinot gaisā, veido oglekļa dioksīdu:
\( C + O_2 \rightarrow CO_2 \)
3. Ķermeņa enerģijas iegūšana:
Glikozes oksidācija šūnās ar skābekļa piedalīšanos, lai iegūtu enerģiju (elpošana):
\( C_6H_{12}O_6 + 6O_2 \rightarrow 6CO_2 + 6H_2O + \text{enerģija} \)
4. Augļu brūnēšana:
Augļos esošie organiskie savienojumi (piemēram, fenoli) oksidējas ar gaisa skābekli, mainot krāsu.
Pretējs process: Reducēšana (elektronu pievienošana). Oksidācija un reducēšana vienmēr notiek vienlaikus (redoksreakcijas).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.