partikulārs

"Partikulārs" latviešu valodā nozīmē īpašs, atsevišķs, konkrēts vai personisks. Tas norāda uz kaut ko specifisku, nevis vispārēju.

Piemēri:
1. Administratīvā jomā:
"Viņš iesniedza partikulāru pārskatu par projekta izmaksām."
(Konkrēts/atsevišķs pārskats)

2. Personiskā kontekstā:
"Šis ir manis partikulārs viedoklis, nevis organizācijas oficiālā pozīcija."
(Personisks/īpašs viedoklis)

3. Tiesību valodā:
"Līgumā ir noteikti partikulāri nosacījumi šai darījumam."
(Īpaši/konkrēti nosacījumi)

Sinonīmi: īpašs, atsevišķs, konkrēts, personisks.
Antonīmi: vispārējs, universāls, kopīgs.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'partikulars' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Partikulārs" latviešu valodā nozīmē īpašs, atsevišķs, konkrēts vai personisks. Tas norāda uz kaut ko specifisku, nevis vispārēju. Piemēri: 1. Administratīvā jomā: "Viņš iesniedza partikulāru pārskatu par projekta izmaksām." (Konkrēts/atsevišķs pārskats) 2. Personiskā kontekstā: "Šis ir manis partikulārs viedoklis, nevis organizācijas oficiālā pozīcija." (Personisks/īpašs viedoklis) 3. Tiesību valodā: "Līgumā ir noteikti partikulāri nosacījumi šai darījumam." (Īpaši/konkrēti nosacījumi) Sinonīmi: īpašs, atsevišķs, konkrēts, personisks. Antonīmi: vispārējs, universāls, kopīgs.