"Parkšķiens" nozīmē īss, sausšķinošs, asa skaņa, kas rodas, piemēram, salaužot sausu zariņu, satverot sausu lapu, krampjot papīru vai līdzīgi.
Piemēri:
1. Dabā:
Ejot pa mežu, dzirdēja kluso parkšķienu zem kājām – tā bija sausa egles zars.
2. Ikdienā:
Viņa sarauja vēstuli ar rupju parkšķienu, lai iemestu to atkritumos.
Papildus informācija:
Vārds bieži lietots, lai aprakstītu trauslu, sausu materiālu bojāšanas skaņu. Tam ir tuvs sinonims "kraukšķis", bet "parkšķiens" parasti norāda uz īsāku un asāku skaņu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.