"Parķis" latviešu valodā nozīmē neliels, bieži neizglītots vai rupjš cilvēks, ar negatīvu nokrāsu — tas apzīmē personu, kuras uzvedība, izskats vai dzīvesveids tiek vērtēts ar nicinājumu vai augstprātību.
Piemēri lietojumā:
1. "Viņš uzvedas kā īsts parķis — vienmēr rūc un lamājas."
(Norāde uz rupju, nepieklājīgu uzvedību.)
2. "Kāds parķis atstāja šķēpas uz sola!"
(Nicinoša apzīmējuma lietojums par kāda neuzmanīgu vai nepieklājīgu rīcību.)
Vēsturiskais konteksts:
Vārds cēlies no vācu valodas (Park — "zooloģiskais dārzs" vai vācu dialektu Parker — "bārda") un sākotnēji 19. gadsimtā latviešu valodā apzīmēja neapgūtus lauciniekus vai "zemniekus", bet mūsdienās lietošanā vairāk uzsver negatīvo morālo vai kultūras raksturojumu (piem., rupjība, nepieklājība, zemas izglītības līmenis).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.