paraloģisms
Paraloģisms (no grieķu: παρά — "blakus, garām" un λογισμός — "spriešana") ir loģiska kļūda, kas rodas, nepareizi lietojot terminus vai vārdus, īpaši sajaucot to nozīmes vai struktūru. Tas bieži saistīts ar semantisku neskaidrību — piemēram, kad vārds tiek lietots divās dažādās nozīmēs vienā argumentā, radot maldīgu secinājumu.
Īsumā: Paraloģisms ir argumentācijas kļūda, kurā secinājums tiek iegūts, nepareizi lietojot vai interpretējot vārdus/terminus.
Piemēri:
1. "Zirgs ir dzīvnieks. Tāpēc zirga galva ir dzīvnieka galva."
Šeit kļūda slēpjas terminā "galva": zirga galva ir daļa no dzīvnieka, nevis pats dzīvnieks kā veselums. Notiek nozīmes sajaukšana.
2. "Neviens cilvēks nevar dot dzīvību. Tāpēc cilvēce nevar rasties bez Dieva."
Kļūda: vārds "dot dzīvību" tiek lietots divējādi — kā bioloģiska radīšana un kā transcendentāla radīšana (Dieva darbība). Notiek nepamatota pāreja no vienas nozīmes uz otru.
3. "Lietus ir labs. Labi ir pretējs sliktam. Tātad lietus ir pretējs sliktam."
Šeit vārds "labs" tiek lietots vispārīgā morālā nozīmē ("labi vs. slikti") un specifiskā nozīmē ("lietus ir labs" = noderīgs). Tiek veikta nepamatota loģiska saistība.
Svarīgi: Paraloģisms bieži tiek sajaukts ar amfiboliju (kļūda teikuma struktūras neskaidrībā) vai ekvivokāciju (viena vārda dažādu nozīmu sajaukšana). Paraloģisms vairāk akcentē terminoloģisku nesatīrību argumentācijā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.