paplucis
"Paplucis" latviešu valodā ir vārda "paplūdis" vienskaitļa īpašības vārda forma, kas apzīmē kaut ko, kas ir līdzīgs paplūdim, piemīt paplūša raksturs vai atrodas pie paplūša.
Īss skaidrojums:
Tas raksturo objektu, dabu vai vietu, kas saistīta ar paplūdi (piemēram, smilšainu krastu, piejūras zonu).
Piemēri:
1. Dabas aprakstā:
"Pēc vētras krasts bija kļuvis paplucis — smilts un nelieli akmentiņi klāja visu piekrasti."
(Šeit "paplucis" nozīmē "līdzīgs paplūdim" — plakans, smilšains/akmeņains.)
2. Vietas raksturojumā:
"Šī paplucā līdzenumā bērni mīl būvēt pilis."
(Apzīmē paplūša veidīgu, plakanu teritoriju.)
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņa balss bija papluca un mierinoša kā jūras ošana."
(Liriskā salīdzinājumā, lai radītu asociācijas ar paplūša atmosfēru.)
Svarīgi:
Vārds "paplucis" literārajā valodā lietots retāk nekā "paplūdis", bet tas saglabājas dzejā, aprakstos vai dialektos. Ikdienas sarunvalodā parasti lieto "paplūdis" (piem., "smilšains paplūdis").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.