panhromatizācija
Panhromatizācija (no grieķu valodas: pan — 'visu', chroma — 'krāsa') ir process, kurā kāds materiāls vai sistēma kļūst jutīga pret visu vai lielāko daļu redzamās gaismas spektra (t.i., dažādām krāsām).
Termins visbiežāk lietots fotogrāfijā un optikā, lai aprakstītu materiālus (piemēram, fotofilmas vai sensorus), kas reaģē uz plašu gaismas viļņu garumu diapazonu.
Piemēri:
1. Fotofilmas
Panhromatiskā fotofilma (piemēram, melnbaltā filma) reaģē uz visām krāsām no violetās līdz sarkanajai, atšķirībā no vecākās ortohromatiskās filmas, kas nebija jutīga pret sarkano gaismu.
2. Digitālie attēlu sensori
Mūsdienu digitālajās kamerās CMOS vai CCD sensori parasti ir panhromatizēti, lai tie varētu uztvert dabisku krāsu balansu, filtrējot gaismu caur RGB (sarkanā, zaļā, zilā) filtriem.
3. Optiskie pārklājumi
Panhromatizācijas principu izmanto arī lēcu un prizmu ražošanā, lai samazinātu atstarošanos un uzlabotu gaismas caurlaidību dažādos viļņu garumos.
Īsumā: Panhromatizācija nodrošina plašāku un precīzāku gaismas uztveri, kas ir būtisks tehnisks uzlabojums attēlu ierakstīšanā un analīzē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.