Pamūša
"Pamūša" ir darbības vārda "pamest" pagātnes lokāmais divdabis, kas lietots, lai apzīmētu kādu vai kaut ko, kas ir atstāts, palicis bez uzraudzības vai atbalsta. Tas bieži izsasa nožēlu, vientulību vai atstātību.
Galvenās nozīmes:
1. Atstāts, palicis viens (par cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu).
2. Pamests, nolaists (par vietu, ēku).
3. Atstāts bez palīdzības/atbalsta (morāla nozīme).
Piemēri lietojumā:
1. Par cilvēku/dzīvnieku:
"Bērns bija pamūša stacijā, līdz atbrauca vecāki."
"Pēc saimnieka nāves suns palika pamūša."
2. Par vietu/ēku:
"Mežā viņi atrada pamūšu būdu."
"Šī pamūšā fabrika vairs nedarbojas."
3. Pārnestā nozīmē (morāls pamestības sajūts):
"Viņš jutās pamūša svešā pilsētā."
"Pēc strīda viņa bija kā pamūša draugu lokā."
Gramatiska piezīme:
Vārds mainās pēc dzimtes un skaita:
- Pamūšs (vīr. dz.), pamūša (siev. dz.), pamūši (daudzsk.).
Sinonīmi: atstāts, palicis, vienatnē, nolaists, neapdzīvots.
Vārds "pamūša" bieži sastopams literatūrā un dzejā, lai izteiktu emocionālu atstātības sajūtu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.