palocīšanās

"Palocīšanās" nozīme:
Tas ir darbības vārds, kas apzīmē liešanos, saliekšanos (parasti par cilvēku, dzīvnieku vai augu) vai arī pakļaušanos, padotību izrādīšanu. Bieži lietots gan fiziskā, gan pārnestā nozīmē.

Piemēri:
1. Fiziska liešanās:
"Vecais ozols palocījās vējā, bet neplīsa."
"Bērns palocījās, lai paceltu monētu no grīdas."

2. Pārnestā nozīme (pakļaušanās):
"Valdība palocījās protestētāju prasībām."
"Viņš ne palocījās spiediena priekšā, uzturot savus principus."

Sinonīmi: liekties, saliekties, pakļauties, padoties.
Antonīmi: noturēties, pretoties, stāvēt stingri.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'palocisanas' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Palocīšanās" nozīme: Tas ir darbības vārds, kas apzīmē liešanos, saliekšanos (parasti par cilvēku, dzīvnieku vai augu) vai arī pakļaušanos, padotību izrādīšanu. Bieži lietots gan fiziskā, gan pārnestā nozīmē. Piemēri: 1. Fiziska liešanās: "Vecais ozols palocījās vējā, bet neplīsa." "Bērns palocījās, lai paceltu monētu no grīdas." 2. Pārnestā nozīme (pakļaušanās): "Valdība palocījās protestētāju prasībām." "Viņš ne palocījās spiediena priekšā, uzturot savus principus." Sinonīmi: liekties, saliekties, pakļauties, padoties. Antonīmi: noturēties, pretoties, stāvēt stingri.