paleoģeogrāfija
Paleoģeogrāfija ir zinātne, kas pēta Zemes fiziskās ģeogrāfijas vēsturisko attīstību — kontinentu, okeānu, klimata, reljefa un dzīvības izplatības izmaiņas ģeoloģiskajā laikā.
Galvenie pētījumu objekti:
- Seno kontinentu (piemēram, Pangējas) atrašanās vieta un sadalīšanās.
- Vēsturisko okeānu, jūru un ezeru (piemēram, Tetisas okeāns) izmaiņas.
- Klimata pārmaiņas (ledus laikmeti, siltie periodi).
- Izmirušo augu un dzīvnieku izplatības areāli.
Piemēri:
1. Baltijas jūras veidošanās — pētījumi par to, kā pēc leduslaikmeta atkāpšanās senā ledus ezera vietā izveidojās mūsdienu Baltijas jūra.
2. Himalaju rašanās — pētījumiem par Indijas plātnes sadursmi ar Eirāziju, kas izraisīja kalnu grēdas veidošanos.
3. Senas akmeņogļu atradnes — to atrašanās vietas (piemēram, Polārajā lokā) liecina par tropisku klimatu senajos superkontinentos.
Paleoģeogrāfija izmanto ģeoloģiskos slāņus, fosilijas, paleomagnētismu un klimata indikatorus, lai rekonstruētu Zemes ainu pagātnē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.