Paleoantropoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka evolūciju, izmantojot fosilijas, ģenētiku un citus datus, lai atklātu, kā senie hominīdi attīstījās līdz mūsdienu cilvēkam (Homo sapiens). Tā apvieno arheoloģiju, bioloģiju un ģeoloģiju.
Piemēri:
1. "Lūsijas" atklāšana – 1974. gadā Etiopijā atrastā Australopithecus afarensis skeleta fosilija (ap 3,2 milj. gadu veca), kas pierādīja, ka senie hominīdi staigāja taisni, bet joprojām uzkāpa kokos.
2. Neandertāliešu izpēte – pētot viņu kaulus un DNS, paleoantropologi noskaidroja, ka daudziem mūsdienu cilvēkiem ir neliela Neandertāliešu gēnu daļa, kas liecina par senu krustošanos.
3. "Hobitu" atklāšana – 2003. gadā Indonēzijas salā Flores atrastais mazā auguma hominīds Homo floresiensis (ap 1 metru garš), kas dzīvoja pirms 50 000–100 000 gadu, izraisīja debates par cilvēku sugu daudzveidību.
Šī zinātne palīdz atbildēt uz jautājumiem par to, kad un kā cilvēki sāka staigāt taisni, izmantot rīkus, attīstīt lielas smadzenes un izplatīties pa visu pasauli.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.