"Palatāls" nozīme:
Tas ir fonētikas termins, kas apzīmē skaņu, kas veidojas, paceļot mēles vidusdaļu vai priekšdaļu pret cieto aukslēju (latīņu: palatum — "aukslēja").
Piemēri latviešu valodā:
1. "ķ" — kā vārdā "ķermenis" (cēlais palatāls līdzskanis).
2. "ģ" — kā vārdā "ģimene" (balsīgais palatāls līdzskanis).
3. "ņ" — kā vārdā "ņemt" (palatāls nazāls līdzskanis).
Piezīme:
Latviešu valodā palatālas skaņas parasti apzīmē ar mīkstinājuma zīmi (ķ, ģ, ļ, ņ u.c.), kas norāda uz mēles saskari ar cieto aukslēju. Citās valodās par palatālām var būt arī patskāņi (piemēram, franču "gn" skaņa vārdā "agneau").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.