pakaļķepa
"Pakaļķepa" latviešu valodā ir izsmieklam vai nicinājumam lietots vārds, kas apzīmē cilvēku, kas rīkojas pakalpīgi, zemiski vai palaupīgi — bieži vien cenšoties iegūt kādu labumu, glaimojot, piekukuļojoties vai nodarot.
Būtībā tas ir apvienojums no "pakal" (aizmugurē) un "ķepa" (ķepas, taustīšanās), radot tēlu par kādu, kas "ķepājas aizmugurē" — tas ir, darbojas slēpus, negodīgi vai pieglaimojas.
Piemēri lietojumā:
1. "Viņš strīdējās ar visiem, bet direktora priekšā pēkšņi kļuva par pakaļķepu — tikai lai iegūtu paaugstinājumu."
(Nozīme: cilvēks, kas maina uzvedību, lai pieglaimotos autoritātei.)
2. "Netici viņam — tas ir īsts pakaļķepa, kas visus apmelos, lai tikai pašam būtu labi."
(Nozīme: negodīgs, palaupīgs cilvēks.)
3. "Tādas pakaļķepas dēļ darba kolektīvā valda neuzticība."
(Nozīme: cilvēki, kas dara intrigas aiz muguras.)
Sinonīmi (atkarībā no niansēm): pieglaimotājs, piekukuļis, palaidnis, nodošs cilvēks, intrigants.
Lietojums: Vārds ir diezgan neoficiāls, bieži lietots sarunvalodā ar negatīvu emocionālo nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.