"Paimeitiņa" ir latviešu valodas diminutīvs (mazinošs, maiguma forma) no vārda paime (retāk lietots), kas apzīmē vecāku sievieti, vecmāmiņu, vecu sievieti (parasti ar maigu, cieņpilnu vai humora nokrāsu).
Īsa nozīme:
Mazā, mīļā, veca sieviete (bieži vien ar maigu, humoristisku vai nostalgisku pieskaņu).
Piemēri lietojumā:
1. Nostalgisks/maigs:
"Mūsu mazā paimeitiņa vēl joprojām stāsta pasakas bērniem."
(Šeit tas var būt gan par īstu vecmāmiņu, gan par tēlu pasakā.)
2. Humora nokrāsa:
"Skat, kāda jautra paimeitiņa sēž uz soliņa un dzied!"
(Var aprakstīt sirsnīgu, sīku vecu sievieti ar dzīvesprieku.)
Piezīmes:
- Vārds paime pats par sevi ir arhaisks/poētisks (līdzīgs kā "vecene", "vecmāte"), bet paimeitiņa padara to vēl maigāku un mazāku.
- Biežāk lietots folklorā, dzejā vai mīļā sarunvalodā, nevis oficiālā runā.
- Var būt arī lietots kā mīļā uzruna vai epitets.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.