ortogonāls
Ortogonāls (no grieķu valodas: orthos — "taisns" un gonia — "leņķis") nozīmē taisnleņķī savstarpēji atrodas vai neatkarīgs, nekrustojies.
Galvenās nozīmes:
1. Ģeometrijā — divas līnijas, vektori vai virsmas ir ortogonālas, ja tās krustojas 90° leņķī (perpendikulāri).
Piemērs: Dekarta koordinātu sistēmas x un y asis ir ortogonālas.
2. Vispārīgā nozīmē — divas lietas ir neatkarīgas, nekrustojas vai neietekmē viena otru.
Piemērs: Divas zinātniskās teorijas var būt ortogonālas, ja tās izskaidro dažādus fenomenus, nesaskaroties.
Piemēri lietojumā:
- Matemātikā: Ortogonāli vektori — to skalārais reizinājums ir nulle (piemēram, vektori (1,0) un (0,1)).
- Programmēšanā: Ortogonālas sistēmas — komponentes mainās neatkarīgi, nemainot pārējo (piemēram, moduļu struktūra).
- Lingvistikā: Ortogonālas rakstības sistēmas — burti neatkarīgi apzīmē skaņas (kā latviešu valodā).
Īsumā: Ortogonāls = perpendikulārs vai funkcionāli neatkarīgs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.