oriģināllitogrāfija
"Oriģināllitogrāfija" nozīmē oriģinālais pareizrakstības veids – tas ir, vārda vai teksta rakstīšana tādā formā, kādā tas sākotnēji tika pierakstīts vai oficiāli noteikts, neieviešot vēlākās izmaiņas, vienkāršojumus vai adaptācijas.
Īsumā:
Tas attiecas uz sākotnējo, vēsturiski fiksēto rakstību, kas var atšķirties no mūsdienu pareizrakstības normas.
Piemēri:
1. Senajos tekstos:
Latviešu valodā iespējams sastapt vārdus ar senāku rakstību, piemēram,
"tehvs" (mūsdienās: "tēvs") vai "mahz" ("tikai") 17.–18. gadsimta tekstos.
Oriģināllitogrāfija saglabā šo sākotnējo formu, pat ja mūsdienās tā šķiet novecojusi.
2. Ārvalstu vārdu adaptācijā:
Vārds "telephone" latviski oficiāli tika adaptēts kā "telefons", bet, ja tekstā tas sākotnēji bija rakstīts kā "telefōns" (ar garumzīmi) vai "telephons", oriģināllitogrāfija to nemaina.
3. Personvārdi un vietvārdi:
Piemēram, rakstnieka "Rainis" uzvārds dažos vēstures dokumentos var būt sastopams kā "Raiņš" (pēc vēsturiskās ortogrāfijas).
Oriģināllitogrāfija saglabā šādu rakstību, lai atbilstu avota laikmetam.
Lietojums:
Jēdziens bieži tiek lietots filoloģijā, vēstures pētniecībā, tekstu kritikā un, piemēram, arhīvu dokumentu publicēšanā, lai nodotu avota autentiskumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.