orientēšanās
"Orientēšanās" nozīme:
Orientēšanās ir spēja noteikt savu atrašanās vietu, virzienu vai situāciju telpā, laikā vai abstraktā kontekstā, kā arī pielāgoties apstākļiem.
Galvenās nozīmes:
1. Telpiskā orientēšanās – spēja atrast ceļu vai saprast savu atrašanās vietu.
2. Situācijas orientēšanās – spēja izprast un pielāgoties konkrētiem apstākļiem.
3. Abstraktā orientēšanās – izpratne par jautājumu, problēmu vai zināšanu jomu.
Piemēri:
1. Mežā:
"Ar kompasu palīdzību viņš ātri atrada orientēšanos meža biezoknī."
2. Darbā:
"Jaunajam darbiniekam vajadzēja dažas dienas, lai iegūtu orientēšanos uzņēmuma procesos."
3. Sabiedrībā:
"Pēc ilgas ārzemēs dzīves viņai bija grūti atrast orientēšanos sabiedrības mainītajās vērtībās."
Sinonīmi: orientācija, īstenošanās, adaptācija, sapratne.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.