"Ordeņmestrs" nozīme:
Tas ir amatpersona, kas pārvalda (vada) kādu ordeni — reliģisku bruņotu organizāciju (piemēram, templiešu ordeni, Vācu ordeni u.c.). Vārds cēlies no vācu valodas (Ordensmeister). Ordeņmestrs bija augstākais vadītājs ordenī, līdzīgs virsniekam vai komandierim.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiski:
"Vācu ordeņmestrs Albrehts fon Buxhēvdens 13. gadsimtā vadīja krusta karus Baltijā."
2. Mūsdienās (pārnestā nozīmē, parasti humoristiski):
"Viņš savā darbnīcā ir kā ordeņmestrs — visi instrumenti sakārtoti ar militāru precizitāti."
Saistītie termini:
- Ordenis — organizācija (religiāsa vai nopelniem veltīta).
- Mestrs (no vācu Meister) — meistars, vadītājs.
Ja vēlaties, varam apskatīt arī konkrētus vēsturiskus ordeņmestrus vai vārda lietojumu literatūrā!
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.