"Oratore" (latīņu: orator) nozīme ir runātājs, īpaši prasmīgs, ietekmīgs un publisks runātājs, bieži vien politiķis, advokāts vai retors.
Īss skaidrojums:
Tas apzīmē cilvēku, kurš prot ietekmēt un pārliecināt auditoriju ar skaistu, spēcīgu un strukturētu runu, nevis tikai ikdienas sarunu.
Piemēri:
1. Senajā Romā
Cicerons bija slavens oratore, kura runas (piemēram, pret Katilīnu) kļuva par retorikas klasiku.
2. Mūsdienās
Politiskās debates vai tiesā advokāta aizstāvības runa – abos gadījumos prasmīgs oratore mēģina pārliecināt klausītājus.
3. Literatūrā
Šekspīra lugā "Jūlijs Cēzars" Bruts un Antonijs ir divi dažāda stila oratores, kas runā par Cēzara slepkavību, cenšoties iegūt tautas atbalstu.
Saistītie jēdzieni:
- Retorika – runas māksla, ko apgūst oratores.
- Elokvence – skaistas, izteiksmīgas runas spēja.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.