opermūzika
"Opermūzika" ir latviskais termins operai kā mākslas formai, kas apvieno mūziku (orķestra un vokālo), dramatisku darbu (libreto), skatuves mākslu, kostīmus un bieži vien dejas.
Īss skaidrojums:
Tā ir dramatiska izrāde, kurā lomas galvenokārt tiek dziedātas, nevis runātas, pavadīta ar orķestra mūziku.
Piemēri no pasaules operrepertuāra:
1. "Kārklu flautētājs" (V. A. Mocarts) – pasaku opera par burvju flauti, mīlestību un gudrības pārbaudēm.
2. "Traviata" (Dž. Verdi) – romantiska drāma par mīlestību un sabiedrības nosodījumu, balstīta uz A. Dīmas darbu.
3. "Rigoletto" (Dž. Verdi) – traģēdija par kūrņa, hercoga un viņa meitas likteni.
4. "Carmen" (Ž. Bizē) – strīdīga stāsta par spāņu cigānu sievieti un aizrautīgu mīlestību.
Latviešu operas piemēri:
- "Banūta" (Alfrēds Kalniņš) – pirmā latviešu opera, balstīta Annas Brigaderes lugā.
- "Uguns un nakts" (Mārtiņš Brauns) – opera pēc Raina romāna, kas vēsta par latviešu tautas likteni.
Opermūzika var būt gan komiska, gan traģiska, un tās sižeti bieži ņemti no literatūras, vēstures vai mitoloģijas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.